Mēs dzīvojam laikā, kad esam aizmirsuši, ko dzīve vispār nozīmē. Mēs bieži varam cilvēku nogādāt uz Mēness, bet mums problēmu sagādā pāriet pāri ielai, lai satiktu savu jauno kaimiņu. Mums ir e-pasti, sociālie tīkli, telefoni utt , lai mēs vienmēr būtu sasniedzami, tomēr, mēs dzīvojam laikā, kad cilvēki ir nesasniedzamāki kā jebkad iepriekš. Cilvēki ir pazaudējuši saikni ar savu mērķi. Mēs no sava redzesloka pazaudējam pašas nozīmīgākās lietas. Ja Tu neiedarbosies uz dzīvi, tad tā iedarbosies uz Tevi. Dienas nemanāmi pārtop par nedēļām un nedēļas par mēnešiem. Drīz tas viss beidzas un Tu saproti, ka dzīve ir nodzīvota tikai pa pusei. Dzīvo tā, lai nekad nevajadzētu nožēlot to, ko neesi izdarījis, esi tāds kāds vari būt un nebaidies dzīvot! Atrodi savu aicinājumu! Tas nozīmē to, ka Tev jākoncentrējas uz tām lietām, kas Tev vislabāk sanāk. Pārstāj gaidīt, kad kāds Tev apkārt veiks izmaiņas pēc, kurām Tu ilgojies, gluži pretēji – kļūsti Tu par pārmaiņām, kuras visvairāk vēlies redzēt pasaulē.
(teksts no grāmatas"Kurš raudās pēc Tavas nāves?")
